To, cik smalki, vai rupji samalt kafiju, ir atkarīgs no paredzētā kafijas pagatavošanas veida. Ja pagatavošanas laikā kafijas saskarsme ar ūdeni (ekstrakcijas laiks) ir ļoti īsa (piemēram, pagatavojot espresso), tad kafijas pupiņas ir jāsamaļ vidēji smalki, taču, ja saskarsme ar ūdeni ir paredzēta ilgāka, piemēram, izmantojot in-cup metodi vai French press, malumam jābūt rupjākam. Ja malums ir par smalku, kafijai rodas sūrs rūgtums, savukārt, ja malums ir par rupju, tad kafija nespēj atdot visu garšas potenciālu un nebūs iespējas izgaršot tās smalkākās garšas nianses. Izvēloties malumu, es vēlētos aicināt eksperimentēt, lai izjustu šīs atšķirības, atrastu konkrētai kafijai, Jūsuprāt, piemērotāko malumu, kā arī spētu izdarīt secinājumus, ja kafijas garša pie nemainīgiem dzirnaviņu iestatījumiem, mainās. Jāņem vērā, ka kafijas maluma kvalitāti var ietekmēt laika apstākļi (mitrums), līdz ar to ir svarīgi spēt novērtēt un izprast nepieciešamos regulējumus, ja kafijas garša ir mainījusies. Kā arī kafijas pupiņas mēdz būt atšķirīgas pēc sava izmēra un blīvuma, līdz ar to katrai kafijai dzirnaviņu iestatījumi ir jāpārskata.

Tik pat svarīgs, kā izvēlētais kafijas pupiņu malums, ir arī samaltās kafijas vienmērīgums. Kafijas dzirnaviņām ir jādarbojas pēc principa – līdz ko kafijas graudiņš ir vajadzīgajā izmērā, tas nonāk traukā un vairs netiek malts. „Straumes” tipa dzirnaviņas nebūs labākā izvēle, jo visa iebērtā kafija tiek nepārtraukti malta, kā rezultātā, tajā ir gan putekļos samalta kafija, kas dzērienam dos sūru rūgtumu, gan rupjāka maluma graudiņi.

Protams, kafijas dzēriena kvalitāti nosaka vēl daudz citu faktoru, piemēram, kafijas porcijas attiecība pret ūdeni, ekstrakcijas laiks, kas nedaudz tika pieminēts arī šeit, taču par to sīkāk jau citā reizē.

Andris Petkēvičs